ES finansēts projekts REVERTER veicinās iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu Eiropā, palielinot ēku energoefektivitāti

Renove.lv ir Rīgas energoefektivitātes informācijas centrs, kas ir izveidots un darbojas Eiropas Savienības līdzfinansētā projektā REVERTER.

Ar sekmīgu sākumsanāksmi Atēnās ir uzsākts projekts, kas sniegs enerģētiskās nabadzības mazināšanas risinājumus Eiropā, izstrādājot 9 atšķirīgus rīcības plānus un cieši sadarbojoties ar galapatērētājiem 4 izmēģinājumvalstīs: Bulgārijā, Grieķijā, Latvijā un Portugālē. Projekts un tā rezultāti ir ārkārtīgi aktuāli, jo enerģētiskā nabadzība ir izšķirīga mūsdienu sabiedrības sociālekonomiskā problēma, kas pazemina iedzīvotāju elementāro dzīves līmeni un kvalitāti.

Jaunākie „Eurostat” un citi dati par enerģētisko nabadzību Eiropā liecina, ka aptuveni 7 % Eiropas iedzīvotāju nav varējuši atļauties pienācīgi apsildīt mājokļus, 6,4 % informēja par komunālo pakalpojumu maksājumu parādiem, vairāk nekā 16 % visai lielu daļu ienākumu tērēja samaksai par enerģiju, savukārt zemo ienākumu dēļ 14,6 % uzrādīja neparasti mazus izdevumus par enerģiju. Enerģētiskā nabadzība galvenokārt ir saistīta ar augstām enerģijas cenām, zemiem ģimenes ienākumiem un energoneefektīvām ēkām un ierīcēm. Enerģētiskās krīzes dēļ Eiropā šo faktoru nozīme ir palielinājusies. „Eurostat” dati parāda strauju cenu kāpumu 2022. gada pirmajā pusē.

„Enerģētiskā nabadzība ir samērā jauns termins, un tas vēl arvien nav pietiekami izprasts ne sabiedrībā, nedz arī valsts institūcijās. Enerģētiskā nabadzība Eiropā tiek definēta kā dzīves apstākļi, kuros samērā lielu daļu ienākumu nākas novirzīt enerģijas patēriņa rēķinu segšanai, vai arī enerģijas patēriņu nākas samazināt līdz tādam līmenim, ka tas sāk negatīvi ietekmēt veselību un dzīves apstākļus. Savukārt Enerģētikas likumā noteiktajos enerģētiskās nabadzības identificēšanas kritērijos par galveno faktoru ir izvirzīts, ka mājsaimniecībai ir jābūt maznodrošinātai un tai ir jāsaņem finansiāls atbalsts ar mājokli saistīto izdevumu segšanai. Ir vērojama nesakritība starp to, kā valsts līmenī tiek definēta enerģētiskā nabadzība un kāda ir šī termina būtība. Pēc būtības enerģētiskajai nabadzībai var tikt pakļauts ievērojami lielāks iedzīvotāju skaits nekā varētu noteikt, pamatojoties tikai uz Enerģētikas likumā definētajiem kritērijiem. Es teiktu, ka enerģētiskās nabadzības riskam varētu būt pakļauta liela daļa mājsaimniecību, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās — šīs ēkas ir ar lieliem siltuma zudumiem, to uzturēšana ar laiku kļūst tikai dārgāka, katras atsevišķās mājsaimniecības labsajūta ir tieši atkarīga no kaimiņu iespējām uzturēt savu īpašumu. Līdz ar to, pat ja mājsaimniecību tieši neskar enerģētiskās nabadzības apstākļi, tomēr pastāv ļoti liela iespēja, ka šo mājsaimniecību netieši, caur kaimiņiem, ietekmē enerģētiskās nabadzības negatīvās sekas,”

Kristaps Kass Ekodoma

SIA “Ekodoma” projektu vadītājs, energoauditors Kristaps Kašs.

Eiropas Savienības programmā LIFE finansētā projekta REVERTER nolūks ir izstrādāt 9 rīcības plānus, lai atrisinātu mājokļu sliktās energoefektivitātes problēmu. Rīcības plāni tiks izstrādāti atbilstoši dzīvojamā fonda raksturojumam, neaizsargāto ģimeņu īpatnībām un klimatiskajiem apstākļiem, aptverot pietiekami vienotu situāciju grupu, kas tādējādi ļaus izvērst un atkārtot ieteiktās darbības. Rīcības plāni vispirms tiks izstrādāti mājokļiem ar vissliktākajiem rādītājiem (princips „vissliktākais vispirms”), tie atrisinās dalītās stimulēšanas dilemmas un novērsīs tirgus, informatīvos un rīcības trūkumus, izveidojot universālus kontaktpunktus, kas pēc noklusējuma iesaistīs neaizsargātas ģimenes subsidētās ēku energoefektivitātes uzlabošanas programmās. Projekta dalībnieki pārbaudīs rīcības plānus, izveidojot izmēģinājumu tīklu četrās Eiropas pilsētās (Brezovā (Bulgārijā), Atēnās (Grieķijā), Rīgā (Latvijā) un Koimbrā (Portugālē)), kas aptver dažādus klimatiskos apgabalus un sociālekonomiskos apstākļus attiecībā uz ēku vecumu un lielumu, īpašnieku apdzīvoto mājokļu proporciju, daudzdzīvokļu un vienģimenes māju procentuālo daļu, iemītnieku ienākumiem, vērtībām un uzskatiem utt.

Projekta konsorcijs

Projekts ir uzsākts 2022. gada novembrī. To īsteno konsorcijs, ko veido 12 partneri: Atēnu Nacionālās tehniskās universitātes Kalnrūpniecības un vides tehnoloģiju laboratorija (Grieķija), kas ir arī projekta koordinatore, Sistēmu un robotikas institūts (Portugāle), SIA „Ekodoma” (Latvija), Zaļās sinerģijas klasteris (Bulgārija), fonds „Europace” (Spānija), Atjaunīgo energoresursu un enerģijas taupīšanas centrs (Grieķija), „B-Link” (Spānija), Brezovas pašvaldība (Bulgārija), patērētāju savienība „Dzīves kvalitāte” (Grieķija), Koimbras pašvaldība (Portugāle), Rīgas pašvaldības aģentūra „Rīgas enerģētikas aģentūra” (Latvija) un „WIT Berry” (Latvija). Projekta īstenošanu līdzfinansē Eiropas Savienības “Life” programma, projekta ID 101076277.