Enerģētiskā nabadzība Rīgā

energetikas aptauja

Enerģētiskā nabadzība turpina būt aktuāla un pārsteidzoši izplatīta parādība Rīgā.  Šajā rakstā apskatīsim kas ir enerģētiskā nabadzība un tās ietekmi uz rīdziniekiem,, atklājot enerģētiskās nabadzības ietekmi un izceļot esošos risinājumus, kuru mērķis ir veicināt dzīvokļu un māju energoefektivitāti, tādējādi ievērojami uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Kas ir enerģētiskā nabadzība? 

Skaidrojošās vārdnīcas šķirklim šis termins vēl ir par jaunu. Enerģētikas likuma 120. pantā un Eiropas Savienības dokumentos gan ir atrodamas definīcijas, bet ko tās nozīmē praksē?

Īsiem vārdiem – enerģētiskā nabadzība ir situācija, kurā par apkuri un elektrību tiek patērēta pārāk liela daļa ienākumu. Pārāk liela, lai varētu brīvi nodrošināt labai veselībai nepieciešamu iekštelpu temperatūru. Pārāk liela, lai spētu reizē nomaksāt rēķinus un nopirkt teātra biļeti. Pārāk liela, lai dzīvotu ērti.

Lai noskaidrotu, kā enerģētiskā nabadzība ietekmē rīdzinieku dzīvi, no 2023. jūnija līdz septembrim Rīgas enerģētikas aģentūra veica aptauju, kurā piedalījās 445 respondenti.  Paldies visiem par atbildēm!

Aptaujas rezultāti

Lai gan Rīga ir salīdzinoši turīga pašvaldība, aptauja skaidri parāda, ka ar enerģētisko nabadzību iedzīvotāji saskaras arī šeit.

Pirmkārt gan jāmin, ka lielai respondentu daļai energoefektivitāte vai ēku siltināšana nav ne vienīgā, ne, iespējams, pat prioritārā darbība. Tai pat laikā respondenti – daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji atbildēs uzsver savu ēku slikto tehnisko stāvokli, kas nozīmē augstas remonta avārijas darbu izmaksas un draud ar ēku ekspluatācijas liegumu. Arī šeit enerģētiskā nabadzība spēlē lomu – ja kaimiņam jau ir grūtības apmaksāt apkures rēķinu, viņu pierunāt uz ēkas atjaunošanu (jeb renovāciju), pat ja tas nozīmētu ietaupījumus ilgtermiņā, būs grūti.

Aptaujāto iedzīvotāju ienākumu saistība ar enerģijas patēriņu

  • 41,8% aptaujāto mājsaimniecību apgalvo, ka nespēj uzturēt savas mājas pietiekami siltas ziemas mēnešos. Mājsaimniecībās ar ienākumiem zem 900 EUR, šī iedzīvotāju daļa pārsniedz 49%.
  • Ap 42% mājsaimniecību ierobežo savu elektrības patēriņu, ap 19% – apkures (šeit jāpiemin, ka mazākais procents apkures patēriņa ierobežojumam bieži skaidrojams ar nespēju regulēt savu apkures patēriņu tehnisku iemeslu dēļ), bet ap 38% – karstā ūdens patēriņu.
  • Trešdaļā iedzīvotāju ierobežo savus tēriņus pārtikas iegādei, bet ap 23% – transporta izdevumus.
  • Ap 4% respondentu ziņo par komunālo maksājumu kavējumiem.

Datu apkopojums liecina, ka visu respondentu starpā ap 9,2% varētu tikt uzskatītiem par enerģētiskās nabadzības stāvoklī esošiem, bet mājsaimniecībām, kuru ienākumi ir zem 900 EUR mēnesī, īpatsvars sasniedz 14,7%.

Novērojama arī saistība starp pazeminātu iekštelpu temperatūru un veselības problēmām – iedzīvotāji, kuru mājokļos apkures sezonas laikā ilgstoši bija 15-18 oC temperatūrā, norādīja pat divreiz lielāku veselības problēmu īpatsvaru, salīdzinot ar tiem, kuri savu dzīvokļa temperatūru norādīja 18-21oC intervālā.

Aptaujāto iedzīvotāju ienākumu saistība ar enerģijas patēriņu

Temperatūra gan nav vienīgais, kas ietekmē komforta sajūtu – lai gan 78,4% respondentu minēja, ka temperatūra tiek nodrošināta virs 18 oC, kas, principā, ir komforta ietvaros, 40% respondentu min, ka iekštelpu temperatūra nav pietiekama. Lai gan to daļēji var skaidrot ar komforta temperatūras subjektīvo dabu (t.i. katram tā ir dažāda), šāda atšķirība, ticams, rodas arī no citiem faktoriem – caurvēja no, piemēram, neblīviem logiem, mitruma, nesiltināta pagraba pārseguma, kas pazemina tieši pirmā stāva grīdas temperatūru u.tml.

Papildus jāpiemin, ka 22% iedzīvotāju sūdzas par kondensātu uz logiem un sienām ziemas mēnešos, kas norāda uz nepietiekamu ventilāciju, kas var izraisīt nopietnas veselības problēmas.

Enerģētiskā nabadzība un ēku atjaunošana

Aptauja parādīja, ka ēkas, kas būvētas pēc 2010. gada, uzrāda zemākus enerģijas patēriņus. Tas, protams, skaidrojams ar to atbilstību būvnormatīviem, un arī agrāk būvētās ēkas var padarīt būvnormatīviem atbilstošas tās atjaunojot.

Aptauja parādīja šķēršļus ēku atjaunošanā – grūtības iedzīvotājiem vienoties par pieteikšanos aizdevumam un līdzfinansējuma programmām lielā birokrātiskā sloga dēļ, nelielu lomu spēlē arī dažādi mīti par ēku atjaunošanu. Interesanti, ka tieši finansiālo slogu kā kavēkli norādīja mazs respondentu skaits, kas liecina, ka iedzīvotāji saprot nepieciešamību investēt savā mājoklī.

Rīgas enerģētikas aģentūra un projekts REVERTER piedāvā savu palīdzību ēkas atjaunošanas procesā, sniedzot informatīvo atbalstu, palīdzot sagatavot dokumentāciju un citādi atbalstot tos, kuri vēlas. Piesakies bezmaksas konsultācijai un iepazīsties vairāk mājaslapā renove.lv!